Abstract
In this chapter we examine a variety of publications on literary history from the late 1940s to the 1980s, whether issued in the Western diaspora or conceived and written in Soviet Latvia. These include collective multi-volume surveys as well as contributions by individual authors (Our principal sources in this section are Veselis (1947), Niedre (1952), Johansons (1953), Andrups and Kalve (1954), Sokols (1956–1963), Kalninṃš (1971), Ekmanis (1978), Čakars et al. (1987)). We also discuss seemingly minor arenas for the discussion of the history of literature (such as literary almanacs), which we find relevant due to their substantial role in overcoming ideological restrictions on the reception of Latvian literature in Soviet Latvia. Comparative aspects of literary studies are also scrutinized.
This is a preview of subscription content, log in via an institution to check access.
Access this chapter
Tax calculation will be finalised at checkout
Purchases are for personal use only
Similar content being viewed by others
Notes
- 1.
- 2.
This publication continues the tradition of collecting the autobiographies of Latvian authors, initiated in the early 1920s (Ērmanis & Plaudis, 1947). The publication by Ērmanis and Plaudis was later supplemented by two further compilations of diaspora writers’ autobiographies, published in 1965 and 1991, respectively. See Zeltiņš (1965), Ruņģe and Zariņš (1991).
- 3.
The monographs by Arvīds Ziedonis on the Latvian writers Rainis (Ziedonis, 1969) and Rūdolfs Blaumanis (Ziedonis, 1979) display similar intentions. Important publications on Latvian, Lithuanian and Estonian drama, including translations of plays, as well as Baltic Drama: A Handbook and Bibliography (1981), were produced by Alfrēds Straumanis (1981).
- 4.
Such views were openly expressed in a number of publications in the postwar period. See, for example, a publication intended for schools: Andersone (1949).
- 5.
Practical restrictions are, however, imposed by confining the majority of publications mentioned in the bibliographies to closed sections of library collections, thus making them virtually inaccessible for readers and specialists alike.
- 6.
Another ideologically highly selective edition is the bibliography of Latvian writers, Latviešu literatūras darbinieki (Egle et al., 1965). The bibliography includes only writers who passed rigorous ideological scrutiny, and the ideological viewpoint determines the interpretation of their works. The first (early nineteenth-century) ethnic Latvian poet Indriķis, who was blind from childhood and whose poems followed the literary traditions of the Baltic Germans, was depicted as a poet lacking a strong personality and self-identity, as displayed in both the form and the content of his work. He was given the nickname Blind Indriķis and indexed under that name (Neredzīgais Indriķis), as though his blindness affected not only his physique but also his poetry.
- 7.
Latviešu valoda un literatūra. Vidusskolas programma. 8.–12. klasei. 1947. Riga: VAPP grāmatu apgāds.
Literature
Andersone, E. (Ed.). (1945). Literatūras hrestomātija 6. klasei. VAPP grāmatu apgāds.
Andersone, E. (1949). Pirmie raksti latviešu valodā: XIX gs. pirmā puse. XIX gs. 60.-80. gadi. Latvijas Valsts izdevniecība.
Andrups, J., & Kalve, V. (1954). Latvian literature. M. Goppers.
Apīnis, A. (1965). Pa pirmās teātra izrādes dalībnieku pēdām. Zvaigzne, 3, 4–5.
Apīnis, A. (1974). Gājiens pa pirmās latviešu teātra izrādes dalībnieku pēdām turpinās. Literatūra un Māksla, 20, 15–16.
Apīnis, A. (1977). Latviešu grāmatniecība. Liesma.
Apīnis, A. (1987). Neprasot atļauju: latviešu rokraksta literatūra 18. un 19. gadsimtā. Liesma.
Apīnis, A., & Zemzaris, J. (1966). Kultūras mantojums. Pirms 440 gadiem. Karogs, 9, 154–156.
Ausekle, D., Auziņš, I., Bībers, G., Skujenieks, K., & Zimule, Ē. (1982). Literatūra 8. klasei. Zvaigzne.
Ausekle, D., et al. (1986). Literatūra 11. klasei. Zvaigzne.
Ausekle, D., et al. (1989). Literatūras hrestomātija 8. klasei. Zvaigzne.
Bērsons, I. (1968). Īsi par “Varavīksni”. In I. Bērsons (Ed.), Varavīksne. Literatūras vēstures un kritikas gadagrāmata (pp. 7–9). Liesma.
Bērzin̦š, L. (Ed.). (1935 [1935–1937]). Latviešu literatūras vēsture. (In six volumes). Literatūra.
Bībers, G., et al. (1969). Literatūra 8. klasei. Zvaigzne.
Blese, E. (1947). Latviešu literatūras vēsture: Vecākais un vidējais posms no XVI gs. vidus līdz XIX gs. vidum. Gaismas pils.
Bukšs, M. (1952). Vacokī rakstnīceibas pīminekli. Vl. Loča izdevnīceiba.
Bukšs, M. (1957). Latgal̦u literatūras vēsture. Latgaļu izdevnīceiba.
Čakars, O., Grigulis, A., & Losberga, M. (1987). Latviešu literatūras vēsture: No pirmsākumiem līdz XIX gadsimta 80. gadiem. Zvaigzne.
Clark, K., & Dobrenko, E. (2007). Soviet Culture and Power: a history in documents (1917–1953). Yale University Press.
Daukste-Silasproģe, I. (2002). Latviešu literārā dzīve un latviešu literatūra Vācijā 1944–1950. Zinātne.
Dīriķis, B. (1860). Latviešu rakstniecība. Ernst Plates.
Dravnieks, A. (1946). Latviešu literatūras vēsture. Grāmatu Draugs.
Dunsdorfs, E. (1979). Pirmās latviešu Bībeles vēsture. Latviešu ev.-lut. Baznīca Amerikā.
Egle, K. et al. (Eds.). (1965). Latviešu literatūras darbinieki. Zinātne.
Ekmanis, R. (1978). Latvian literature under the Soviets, 1940–1975. Nordland Publishing Company.
Ērmanis, P., & Plaudis, A. (1947). Trimdas rakstnieki (3 vols.). Viļa Štāla apgāds.
Eversone, M. (2019). Latvijas Padomju Rakstnieku savienība pirmajā padomju okupācijas gadā (1940–1941). Letonica, 40, 77–96.
Grigulis, A., & Austrums, V. (Eds.). (1956 [1956–1964]). Latviešu literatūras kritika. (In five volumes). Latvijas Valsts izdevniecība.
Grigulis, A., & Austrums, V. (Eds.). (1956a). Latviešu literatūras kritika. (Vol. 1.). Latvijas Valsts izdevniecība.
Hausmanis, V. (red.). (1985). Mūsdienu latviešu padomju literatūra 1960–1980. Zinātne.
Johansons, A. (1953 [1953–1954]). Latviešu literatūra. No viduslaikiem līdz 1940. gadam. Trīs Zvaigznes.
Johansons, A. (1975). Latvijas kultūras vēsture 1710–1800. Daugava.
Kārkliņš, K. (1946 [1946–1947]). Latviešu literatūras vēsture (4 vols.). Fišbahas latviešu komiteja.
Kreicers, H. (1946). Ievads latviešu rakstniecībā. A. Baumanis.
Kundzin̦š, K. (1968). Latviešu teātra vēsture. (Vol. 1.). Liesma.
Labrence, V. (1985). Literatūrzinātne. In V. Hausmanis (Ed.), Mūsdienu latviešu padomju literatūra 1960–1980 (pp. 78–90). Zinātne.
Latviešu valoda un literatūra. Vidusskolas programma. 8.–12. klasei. (1947). VAPP grāmatu apgāds.
Līgotnis, J. (1908). Latviešu literatūras vēsture. D. Zeltin̦š.
Niedre, J. (1947). Par latviešu literatūras vēsturi. Karogs, 3, 265–275.
Niedre, J. (1952 [1952–1953]). Latviešu literatūra. (2 vols.). Latvijas Valsts izdevniecība.
Niedre, J. (1952a). Latviešu literatūra. (Vol. 1.). Latvijas Valsts izdevniecība.
Plūdons, V. (1908 [1908–1909]). Latvju literatūras vēsture: sakarā ar tautas vēsturisko attīstības gaitu: vidusskolu kurss. (2 vols.). L. Neimanis.
Rudzītis, J. (1977). Raksti: Vērtējumi un apceres par latviešu literatūru. J. Abučs.
Ruņģe, V., & Zariņš, A. (Eds.). (1991). Latviešu literātūras darbinieki Rietumu pasaulē: jaunākais posms. Autobiogrāfisku rakstu krājums. Mežābele.
Šmidchens, G. (2014). The power of song: Nonviolent national culture in the Baltic Singing Revolution. Museum Tusculanum Press.
Sokols, Ē. (Ed.). (1956 [1956–1963]). Latviešu literatūras vēsture. (In six volumes). Latvijas PSR Zinātn̦u Akadēmija.
Sokols, Ē. (Ed.). (1956a). Latviešu literatūras vēsture. (Vol. 1.). Latvijas PSR Zinātn̦u Akadēmija.
Sokols, Ē. (Ed.). (1957). Latviešu literatūras vēsture. (Vol. 4.). Latvijas PSR Zinātn̦u Akadēmija.
Sokols, Ē. (Ed.). (1959). Latviešu literatūras vēsture. (Vol. 5.). Latvijas PSR Zinātn̦u Akadēmija.
Sokols, Ē. (Ed.). (1962). Latviešu literatūras vēsture. (Vol. 6.). Latvijas PSR Zinātn̦u Akadēmija.
Sokols, Ē. (Ed.). (1963). Latviešu literatūras vēsture. (Vol. 2.). Latvijas PSR Zinātn̦u Akadēmija.
Straubergs, J. (1952). In A. Johansons (Ed.), Sen to Rīgu daudzināja: Jāņa Strauberga raksti par seno Rīgu un latviešiem. Daugava.
Straumanis, A. (Ed.) (1981). Baltic Drama: A Handbook and Bibliography. Waveland Press.
Undusk, J. (2006). History writing in exile and in the homeland after World War II. In C. Hassellblatt (Ed.), Different inputs – Same output? Autonomy and dependence of the arts under different social-econiomic conditions: The Estonian example (pp. 127–144). Shaker.
Upīts, A. (1948). Latviešu literatūras vēstures principi padomju skolā. Karogs, 2, 223–231.
Veselis, J. (1947). Latviešu rakstniecības vēsture. Omstedes latviešu komiteja.
Zeiferts, T. (1922 [1922–1925]). Latviešu rakstniecības vēsture. (In three volumes). A. Gulbis.
Zeltiņš, T. (Ed.). (1965). Pašportreti: autori stāsta par sevi. Grāmatu Draugs.
Ziedonis, A. (1969). The Religious Philosophy of Jānis Rainis, Latvian Poet. Latvju Grāmata.
Ziedonis, A. (1979). A Study of Rūdolfs Blaumanis. Helmut Buske Verlag.
Zimmermann, E. U. (1812). Versuch einer Geschichte der lettischen Literatur. Steffenhagen und Sohn.
Author information
Authors and Affiliations
Editor information
Editors and Affiliations
Rights and permissions
Copyright information
© 2024 The Author(s), under exclusive license to Springer Nature Switzerland AG
About this chapter
Cite this chapter
Grudule, M., Kalnačs, B. (2024). Soviet Latvia and Exile: Political Changes in the Aftermath of WWII and Their Impact on Latvian Literary Histories. In: Steinby, L., Kalnačs, B., Oshukov, M., Parente-Čapková, V. (eds) The Politics of Literary History. Palgrave Macmillan, Cham. https://doi.org/10.1007/978-3-031-18724-7_8
Download citation
DOI: https://doi.org/10.1007/978-3-031-18724-7_8
Published:
Publisher Name: Palgrave Macmillan, Cham
Print ISBN: 978-3-031-18723-0
Online ISBN: 978-3-031-18724-7
eBook Packages: Literature, Cultural and Media StudiesLiterature, Cultural and Media Studies (R0)